Menu

Efesus 1

PNG

1 AnutunöŠPol ni jitsihitÅaÅgö dop melaim niÅgiiga Kraist Jisösgö aposol akzal. Mötnarip alaurup sarakÅi Kraist Jisösbuk qekötahöba Efesus sitinöŠmaljei, nöÅön embuk keu eraum mötpingöra kimbi ki ohozal. 2 Anutu Iwinini aka Kembu Jisös Kraist yetkön mönö kalem möriam eÅgiyohotka luainöŠmalme. 3 NeÅön Kembunini Jisös Kraistkö Iwi AnutuÅi möpöseimakin. YaÅön nini Kraistpuk qekötahöinga uruninan ölöwakÅapköra Suep mirigö kötumötuetÅi aka kalemÅi könaÅi könaÅi mi urunine alöha kayambu asuhui mala kotket. 4 AnutunöŠnini mutuk möpÅaÅgö möpÅeyök kewö akingöra möwölöhöm neÅgiyök: KraistnöŠnam köl neÅgiiga neÅön yaÅgö buÅaÅi sarakÅi aka Anutugö jemesoholÅe keunini qahö kinbin. Mewö möwölöhöm neÅgiba miaÅgö andöÅe Suep gölme miwikÅaiba al etkiyök. Nalö miaÅgöreÅök könahiba ambazip jöpaköm neÅgiba mala korök. 5 Jöpaköm neÅgiba urusihimÅaÅgö dop qeljiÅe keu jit areÅi ala keunini kewö jim teköyök: Jisös KraistnöŠnam köl neÅgiiga AnutunöŠneÅgömeiga nanÅi nahönböraturupÅi akin. 6 Wölböt NahönÅi neÅgöra melaiiga eta Anutugö kalem möriamÅaÅgö kukösumÅi buÅabuÅaÅambuk köleÅda söÅgöröÅi qahö öne neÅgiyök. Nini mönö kalem möriamÅi miaÅgöra Anutu möpöseim waÅgimakin. 7 Anutugö kalem möriamÅaÅgö köweÅi mi keta bölökÅi. MiaÅgö dop JisösnöŠsepÅi mokoba miaÅön sohopnini meyök. Mi meyöhaÅgöra AnutunöŠölöp siÅgisöndoknini mosöta saÅgoÅ neÅgimakza. 8 YaÅön kalem möriamÅi mi köweÅeyök keleÅmaleleÅ mokoiga qaknine öÅgöyök. MötkutukutuÅi öÅgöÅgöÅi pakpak miaÅgö dop kewö möt asarim neÅgiyök: 9 AnutunöŠmutuk nanÅi uruÅe keu areÅ jöhöba möri ölöwahiga tölapÅe ahöi öne mala kotketmö, KraistnöŠAnutugö keu jitÅaÅgö dop wuataÅgöba eta neÅgöreÅ indeliga eka mörin. 10 AnutunöŠmutuhök kalem möriam areÅaÅgö könaÅi kewö mötmöriyök, “Anutu nöÅön areÅ mi wuataÅgöba mala malbiga nalöÅi törörök kam kuÅguiga miaÅgöreŠölÅambuk aiga kewö asuhuma: Körek Suep mirigö jakeÅi jakeÅi miaÅgöreÅ me gölmenöŠahuba maljei, nöÅön mönö mi pakpak mindiriba jöhöm eÅgimam aka Kraist kuÅgum waÅgibiga körek yeÅgö bohonÅini mohot aka malma." 11 AnutunöŠmutuhök nanÅi uruÅaÅgö dop keu jöhöi ahözawi, mönö areÅ miaÅgö dop kuÅgukuÅgu keuÅi jiiga yuai pakpak asuhumakza. NanÅi areÅi miaÅgö dop qeljiÅe Juda könagesö nini nanÅi buÅaÅi aka malbingöra jim teköba al neÅgiyök. MiaÅgö dop nini tosatÅan Kraistpuk qekötahöinga meköm neÅgiiga buÅaÅi börösamot ewö aÅgön köla memba maljin. 12 Juda könagesö neÅön KraistnöŠgalöm köl neÅgimapkö mamböta qeljiÅe jörömqöröm ak waÅgiba mala korini, yaÅön nini Anutugö kukösumÅi buÅabuÅaÅambuk möpöseiba malbingöra aka möwölöhöm neÅgiyök. 13 Kian kantri eÅgöreÅök tosatÅan mewöyök Kraistpuk toroqeba qekötahöget. Amötqeqegö Ãlöwak BuÅaÅi jigetka keu ölÅi mi möta uruÅini meleÅget. UÅa TöröÅi yaÅön Anutu buÅaÅaÅgö muÅgem aiwesökÅi akza. UÅa mi melaii etmapkö keu jöhöyöhi, yaÅön mönö mi uruÅine ali geyök. Kraist möt narim waÅgigetka AnutunöŠaiwesökÅi kömbönaÅi mi mekötahöm eÅgiiga malje. 14 AnutunöŠkönagesöurupÅi Suep BuÅa neÅgimamgö keu jöhöyöhi, mi membingö aiwesökÅi UÅa TöröÅi mi mutuk al neÅgiyök. UÅa TöröÅi urunine ali maljawaÅgöra mönö kewö möt köhöizin: AnutunöŠlök sohopnini memba buÅaurupÅi ahinga biaÅ gölmenöhök neÅguaÅgiriga SuepnöŠöÅgöba oyaeÅkoyaeÅ akin. MiaÅgöra mönö Anutugö kukösumÅi buÅabuÅaÅambuk möpöseimakin. Mewö. 15 Mewö oyaeÅkoyaeÅ akingöra aka nöÅön Efesus eÅgöra köulukömakzal. EÅön Kembu Jisös pöndaÅ möt nariba ambazip sarakÅi pakpak uruÅinan jöpaköm eÅgimakzei, tosatÅan miaÅgö buzup keuÅi jigetka möral. 16 MiaÅgöra buzup keu mi mörali, nöÅön mewöyök eÅgöra aka Anutu möpöseiba mala qahö mosöral. Qahö. NöÅön köuluköba miaÅgöreÅ mötmörim eÅgimakzal. 17 Mötmörim eÅgiba Kembunini Jisös Kraistkö AnutuÅi mi kewö köuluköm waÅgimakzal, “O Iwi kukösum ToÅi, gi mönö UÅagi TöröÅi Efesus alaurup eÅgiman. UÅa mi uruÅine alnöÅga mötkutukutuÅini qainÅi kun asuhuiga Anutugö könaÅi ölöpÅanök indeliga möt yaköme. 18 Anutu, gi mönö uru jeÅini mem asarinöÅga nangi BuÅagahö könaÅi möt yaköme.” AnutunöŠnanÅi ambazip sarakÅi neÅgöra Suep BuÅa kukösumÅi buÅabuÅaÅambuk mi neÅgimamgö keu jöhöiga iÅini yuai mi asuhumapkö al mamböta jörömqöröm akÅegöra eÅgoholök. Jörömqöröm aketka JisösnöŠkunbuk asuhuiga aködamunÅinambuk akÅei, iÅini oyaeÅkoyaeÅ miaÅgö könaÅi möt sölöÅgömegöra köulukömakzal. 19 Möt narim waÅgiinga Anutugö kukösum köhöikÅan urunine sehiba nup memakzawi, miaÅön mönö keta bölökÅi teteköÅi qahö akza. IÅini miaÅgö könaÅi möt kutumegöra köulukömakzal. Ãsum-mumuÅi wewelipÅambuk miaÅön silenini kutuba inahöm neÅgimakzawi, AnutunöŠmiaÅgö kukÅi kewö kondel neÅgiyök: 20 AnutunöŠkukösumÅi nupnöŠala Kraist mem gulim waÅgii kömupnöhök wahörök aka waÅgiriga Suep mire öÅgöba selÅi selÅi liliköba jakeÅi jakeÅi eÅgoÅgiriga AnutunöŠböröÅi ölÅe dum tatat mutukÅe ali tatza. 21 Ali jakömbuak dumÅe tata öröyuai pakpakö bohonina kinja. Bem suahö galöm aka yeÅgö nemböÅine jembon pom aka gawman kiap öÅgöÅgöÅi eretÅi kukösumÅinambuk kembu ak neÅgimakzei, KraistnöŠmönö mi körek pakpak galöm köl eÅgimakza. Suep mire, gölmenöŠaka mietkö sutÅire galöm qet pakpak qet eÅgigetka bisizei, KraistnöŠmi körek eÅgoÅgita öÅgöza. Gölmegö nalö kewöÅeyök qahöpmö, könaÅgep nalö qainÅi kun asuhuiga mal öÅgöbini, miaÅgöreÅ mewöyök öröyuai pakpak galöm köla mal öÅgöma. 22 AnutunöŠuÅa, ömewöröme, ambazip aka öröyuai pakpak mi memba eta Kraistkö bapÅe al neÅgii malinga Kembunini öÅgöÅgöÅi akza. AnutunöŠKraist mi urumeleÅ könagesö neÅgiba bohonini kinmapköra kuÅgum waÅgiiga malja. 23 YaÅön kötal neÅgiba bohonini aiga neÅön yaÅgö ölÅaÅgö köna börö su-urupÅi akzin. KraistnöŠnöröwök aiga qahö dop kölbawakmö, neÅön yaÅgö törömunÅi aka toroqeinga ölÅan asuhum tiÅgiriga dop kölja. KraistnöŠmewöÅanök öröyuai pakpakö törömunÅina kun aka toroqeiga körek pakpak mieÅön mönö Anutugö aködamunÅinambuk asuhuba dop köla anakze. Mewö.

Everything we make is available for free because of a generous community of supporters.

Donate